Kas ir depresija?

Viens no visbiežāk sastopamajiem un tajā pašā laikā vispretrunīgāk uztvertajiem garīgajiem traucējumiem.

Vispirms svarīgi saprast, ka depresija nav viennozīmīgs stāvoklis, bet tai ir spektrs. Proti, no vieglas un mērenas nomāktības un skumju izjūtas līdz pat absolūtai apātijai un enerģijas zudumumam, kad dienām nevar izkāpt no gultas.

Depresija ir ārkārtīgi daudzšķautņaina izpausme – tā vienmēr izpaužas gan ķermeņa fizioloģijā, proti nervu sistēmas ķīmijā, gan arī emocionāli, mentāli, garīgi. Bieži vien grūti saprast, vai depresīvo stāvokli izprovocējuši dzīves apstākļi, vai kaut kas nogājis greizi smadzeņu ķīmijā. Tādēļ arī pieejas traucējuma ārstēšanā ir tik dažāda.

Lai uzstādītu depresīvu traucējumu diagnozi, vērā tiek ņemts arī laika faktors. Taču realitātē diezgan grūti izvērtēt, vai akūtais stāvoklis pus gadu pēc pārdzīvotās tuvinieka nāves ir klasificējams kā depresija vai tomēr tās ir normālas sēras, kuras katrs izdzīvo savā tempā.

Vieni no būtiskākajiem depresīvus traucējumus izraisošajiem faktoriem ir:

- agrīni piesaistes traucējumi – kaut kas nogājis greizi veidojot piesaisti mammai vai viņas aizstājējam,

- atbalsta trūkums zaudējumu un citu traumatisku pieredžu pārvarēšanā

- piesaistes objekta zaudējums,

- par daudz vai par maz sensorās pieredzes,

- pārmērīgs stress,

- neveselīgas attiecības,

- neveselīgs dzīves veids.

Depresīvu traucējumu pārvarēšanā viens no būtiskākajiem faktoriem ir garīgās jomas profesionāļa atbalsts – regulārās tikšanās reizēs, lai sniegtu drošu vidi, beznosacījuma pieņemšanu, veicinātu izpratni par savu stāvokli, kopā meklētu efektīvas dzīves veida maiņas un sevis regulēšanas stratēģijas, kā arī piešķirtu dzīvei garīgo aspektu.

Ir dažādi depresijas veidi. Šeit ir daži no visizplatītākajiem:

Smagas depresijas traucējumi (MDD): ir visizplatītākā depresijas forma. Tas ietver pastāvīgas skumjas, bezcerību un intereses vai prieka trūkumu par aktivitātēm. Simptomi var būt apetītes un miega modeļu izmaiņas, nogurums, koncentrēšanās grūtības un domas par nāvi vai pašnāvību.

Pastāvīgi depresijas traucējumi (PDD): agrāk pazīstama kā distīmija, PDD ir hroniska depresijas forma, kas pieaugušajiem ilgst vismaz divus gadus (vienu gadu bērniem vai pusaudžiem). Simptomi ir mazāk smagi nekā MDD, bet joprojām var būtiski ietekmēt ikdienas darbību.

Sezonālie afektīvie traucējumi (VAD): SAD ir depresijas veids, kas rodas cikliski, parasti rudens un ziemas mēnešos, kad ir mazāk saules gaismas. Simptomi var būt zema enerģija, palielināts miegs, svara pieaugums un tendence atteikties no sociālajām aktivitātēm. Pavasarī un vasarā simptomi bieži uzlabojas.

Pēcdzemdību depresija (PPD): PPD ietekmē sievietes pēc dzemdībām. Tas ir saistīts ar ārkārtēju skumju, trauksmes un izsīkuma izjūtu, kas var traucēt spēju rūpēties par sevi un savu bērnu. PPD var rasties neilgi pēc dzemdībām vai attīstīties pakāpeniski pirmajā gadā pēc dzemdībām.

Bipolārie traucējumi: Bipolārus traucējumus raksturo mainīgi depresijas un mānijas periodi (paaugstināts garastāvoklis, palielināta enerģija, impulsivitāte). Depresijas epizožu laikā pacientam ir simptomi, kas līdzīgi MDD simptomiem.

Psihotiskā depresija: Šis depresijas veids ir saistīts ar smagiem depresijas simptomiem, ko pavada psihotiskas pazīmes, piemēram, halucinācijas (neesoša lietu redzēšana vai dzirdēšana) vai maldi (viltus uzskati).

Ir svarīgi atzīmēt, ka šie ir tikai daži piemēri, un depresija var izpausties dažādās formās un kombinācijās. Katras personas pieredze ar depresiju var atšķirties, un kvalificēts garīgās veselības speciālists var sniegt visaptverošu novērtējumu un diagnozi, pamatojoties uz pacienta specifiskajiem simptomiem un apstākļiem.

Depresija var izpausties dažādos veidos, un var rasties arī simptomu kombinācija. Simptomu smagums un ilgums var atšķirties.

Šeit ir daži no visbiežāk sastopamajiem simptomiem, kas saistīti ar depresiju:

• Pastāvīgas skumjas, bezcerības vai tukšuma sajūtas.
• Intereses vai prieka zaudēšana par kādreiz patiktajām aktivitātēm.
• Būtiskas apetītes un svara izmaiņas (palielināta vai samazināta).
• Izmaiņas miega modeļos (bezmiegs vai pārmērīga gulēšana).
• Nogurums vai enerģijas zudums pat ar minimālu slodzi.
• Nemiers vai palēninātas kustības un runa.
• Nevērtības vai pārmērīgas vainas sajūtas.
• Grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus vai atcerēties lietas.
• Aizkaitināmība vai pārmērīgas garastāvokļa svārstības.
• Fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes, gremošanas problēmas vai hroniskas sāpes, kurām nav redzama iemesla.
• Atteikšanās no sabiedriskām aktivitātēm, vaļaspriekiem vai attiecībām.
• Atkārtotas domas par nāvi vai pašnāvību, vai pašnāvības mēģinājumi.

Ir svarīgi atzīmēt, ka dažu simptomu parādīšanās ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam ir depresija, jo simptomi var būt saistīti arī ar citiem fiziskās vai garīgās veselības stāvokļiem. Tomēr pieņemsim, ka kāds ilgstoši (parasti vismaz divas nedēļas) piedzīvo vairākus no šiem simptomiem. Tādā gadījumā ieteicams meklēt profesionālu veselības aprūpes sniedzēja vai garīgās veselības speciālista novērtējumu, lai noteiktu pareizu diagnozi un atbilstošu ārstēšanu.

Lai gan pašnovērtējums nevar aizstāt profesionālu diagnozi, šādu jautājumu uzdošana var palīdzēt saprast savu emocionālo labsajūtu un to, vai jums varētu būt depresijas simptomi:

• Vai lielāko dienas daļu, gandrīz katru dienu, vismaz divas nedēļas es jutos pastāvīgi bēdīgs, nomākts vai bezcerīgs?
• Vai esmu zaudējis interesi vai prieku par darbībām, kas man sagādāja prieku?
• Vai es piedzīvoju būtiskas apetītes vai svara izmaiņas, ievērojamu pieaugumu vai samazināšanos?
• Vai ir mainījušies mani miega modeļi, piemēram, grūtības aizmigt, palikt aizmigušam vai sanāk pārmērīgi gulēt?
• Vai lielāko daļu laika jūtos noguris vai man trūkst enerģijas pat ar minimālu fizisko vai garīgo piepūli?
• Vai esmu pamanījis izmaiņas savās spējās koncentrēties, pieņemt lēmumus vai atcerēties lietas?
• Vai es piedzīvoju nevērtības, pārmērīgas vainas sajūtas vai paškritikas sajūtu?
• Vai jūtos satraukts un nemierīgs, vai arī novēroju kustību un runas palēnināšanos?
• Vai esmu atteicies no sabiedriskām aktivitātēm, vaļaspriekiem vai attiecībām, kas man patika?
• Vai man ir tādi fiziski simptomi kā galvassāpes, gremošanas problēmas vai neizskaidrojamas hroniskas sāpes?
• Vai mans garastāvoklis svārstās, bieži notiek aizkaitināmība vai garastāvokļa svārstības?
• Vai man ir bijušas atkārtotas domas par nāvi vai pašnāvību, vai man ir bijuši pašnāvības mēģinājumi?

Pieņemsim, ka atbildat "jā" uz vairākiem no šiem jautājumiem un esat pastāvīgi piedzīvojis šos simptomus vismaz divas nedēļas. Tādā gadījumā ir ieteicams meklēt profesionālu palīdzību no veselības aprūpes sniedzēja vai garīgās veselības speciālista. Tikai speciālisti var nodrošināt pareizu novērtējumu un diagnozi, kā arī ieteikt piemērotas ārstēšanas iespējas.

Atcerieties, ka pašnovērtējums ir sākumpunkts, taču profesionāls novērtējums ir ļoti svarīgs precīzai diagnozei.

Depresija ir ārstējama, un vairākas pieejas var efektīvi pārvaldīt un mazināt tās simptomus. Visizplatītākās depresijas ārstēšanas metodes ir:

• Psihoterapija,
• Medikamentu lietošana,
• Rūpes par sevi un dzīvesveida maiņa,
• Atbalsta rašana,
• Alternatīvās pieejas (joga, meditācija, apzinātības prakse u.c.)

Ir svarīgi atzīmēt, ka depresijas ārstēšana ir ļoti individuāla, un tas, kas der vienam, var nederēt citam. Ieteicams cieši sadarboties ar kvalificētu veselības aprūpes sniedzēju vai garīgās veselības speciālistu, lai izstrādātu personalizētu ārstēšanas plānu, kas vislabāk atbilst jūsu vajadzībām. Speciālisti var sniegt norādījumus, uzraudzīt jūsu progresu un veikt nepieciešamās korekcijas, lai optimizētu ārstēšanas rezultātus.

Ir ieteicams sazināties ar speciālistu, ja rodas depresijas simptomi, kas būtiski traucē jūsu ikdienas dzīvi un saglabājas ilgstoši.

Atcerieties, ka profesionālas palīdzības meklēšana nenozīmē, ka esat vājš vai jūsu cīņas ir nenozīmīgas. Depresija ir reāls un ārstējams stāvoklis; vēršanās pēc atbalsta ir svarīgs solis ceļā uz atveseļošanos.

Veselības aprūpes sniedzēji, psihologi, psihiatri vai terapeiti ir apmācīti novērtēt un nodrošināt atbilstošus pasākumus, lai palīdzētu efektīvi pārvaldīt depresiju. Speciālisti var piedāvāt norādījumus, diagnozi, ārstēšanas iespējas un pastāvīgu atbalstu, kas pielāgots jūsu vajadzībām.