PIETEIKTIES
PIETEIKTIES

Piesakies online vai klātienes sesijai

Kas ir meditācija?

Šī ir telpa izaugsmei, briedumam, labklājībai, sevis iepazīšanai un pieņemšanai individuālās un grupu sesijās.

Meditācija

Kopš psiholoģijas studiju laikiem mani ir interesējušas alternatīvas un transpersonālas metodes psihes veselību veicinošas metodes. Tā iepazinos ar meditāciju. Lai arī rietumu pasaule nopietnu interesi šai praksei pievērsusi tikai pēdējās desmitgadēs, austrumos tā tikusi praktizēta jau gadu tūkstošiem.


Arī es savā personīgajā dzīvē pārliecinos par meditācijas efektivitāti, pielietoju to darbā ar saviem klientiem un pavisam drīz iegūšu meditācijas pasniedzēja sertifikātu.

Meditācija prātam ir tas pats, kas fitness ķermenim.


Meditācija ir prāta vingrinājumi, kas ietver relaksāciju, fokusēšanos un apzinātību.


Regulāra meditācijas prakse uzlabo mentālo, fizisko veselību kā arī dzīves kvalitāti kopumā.


Meditāciju var apgūt jebkurš, tā nav sarežģīta. Meditācijas būtība ir veltīt visu savu uzmanību uz izvēlēto meditācijas objektu. Tas var būt sava elpa, ķermenis, uguns liesma, skaņa, tēls iztēlē u.c.


Meditācijai vajadzīgs klusums un telpa, kurā neviens netraucē.


Meditācijas uzsākšanai pietiek ar piecām minūtēm dienā.

Meditācija tiek praktizēta dažādos veidos.

Koncentrēšanās.

Uzmanības koncentrēšana uz vienu objektu. Tas var būt gan objekts ārējā vidē, piemēram, putnu dziesmas dabā vai jebkas cits, ko uztveram ar savām maņām, gan iekšējs objekts, piemēram, sava elpa, sirdspuksti, tēls iztēlē.


Novērošana.

Uzmanības fokusēšana uz to, kas notiek patreizējā mirklī, neļaujot uzmanībai iesprūst kādā konkrētā lietā, t.i., neuzsākot notiekošā analīzi.


Apzinātība.

Apzināties, būt kontaktā ar kaut ko, kas notiek, neļaut sev novērsties. Piemēram, vērot kādu savu emociju – bailes, skumjas, uztraukumu.

Meditācija var tikt praktizēta gan ar acīm ciet, gan vaļā. Daļa meditācijas prakšu paredz to, ka ķermenis ir nekustīgs vienā pozā, piemēram, sēdus ar taisnu muguru vai guļus, taču citas meditācijas prakses tiek veiktas kustībā – iešana, deja.


Meditēt var arī ēdot vai darot jebkuras ikdienas aktivitātes, ja vien mūsu uzmanība ir pilnībā veltīta patreiz notiekošajam un mēs pilnībā cenšamies apzināties motiekošo!

Kādēļ meditēt?

Lielāko daļu mūsu dzīves problēmsituāciju apgrūtina tas, ka neprotam pārvaldīt savu prātu. Tas bieži vien darbojas kā TV bez kontroles iespējām – sāku skatīties komēdiju, bet te pēkšņi TV pats no sevis ieslēdz šausmu filmu. Sadzīvē tas izpaužas tā, ka nespējam regulēt paši savu emociju intensitāti – tās mēdz mūs pārpludināt vai gluži pretēji – nespējam noskaņoties uz vēlamā emocionālā “viļņa” vai arī iesprūstam kādās domās vai atmiņās un netiekam no tām vaļā.


Regulāra meditācijas prakse dod mums iespēju iegūt kontroli pār saviem mentālajiem un emocionālajiem procesiem, līdz ar to arī lielā mērā – pār garastāvokli, savu produktivitāti un radošumu. Mēs iegūstam “tālvadības pulti savam TV un izvēlamies, ko, kad un cik ilgi skatīsimies”. Tas, protams, palīdz sakārtot arī attiecības ar apkārtējiem un vieglāk sasniegt savas dzīves mērķus.

Aplūkot Detaļas
- +
Izpārdots