Koncentrēšanās.
Uzmanības koncentrēšana uz vienu objektu. Tas var būt gan objekts ārējā vidē, piemēram, putnu dziesmas dabā vai jebkas cits, ko uztveram ar savām maņām, gan iekšējs objekts, piemēram, sava elpa, sirdspuksti, tēls iztēlē.
Novērošana.
Uzmanības fokusēšana uz to, kas notiek patreizējā mirklī, neļaujot uzmanībai iesprūst kādā konkrētā lietā, t.i., neuzsākot notiekošā analīzi.
Apzinātība.
Apzināties, būt kontaktā ar kaut ko, kas notiek, neļaut sev novērsties. Piemēram, vērot kādu savu emociju – bailes, skumjas, uztraukumu.
Meditācija var tikt praktizēta gan ar acīm ciet, gan vaļā. Daļa meditācijas prakšu paredz to, ka ķermenis ir nekustīgs vienā pozā, piemēram, sēdus ar taisnu muguru vai guļus, taču citas meditācijas prakses tiek veiktas kustībā – iešana, deja.
Meditēt var arī ēdot vai darot jebkuras ikdienas aktivitātes, ja vien mūsu uzmanība ir pilnībā veltīta patreiz notiekošajam un mēs pilnībā cenšamies apzināties motiekošo!
