Kas ir trauksme un panika?

Dažreiz trauksmi var izraisīt fizioloģiski faktori vai vielas, kas jānāk organismā. Psiholoģiski trauksme vienmēr uztverama kā būtisks faktors, ka kaut kas manā "sistēmā" nav kārtībā, kaut kas nenotiek saskaņā ar mani. Šādu reakciju mēdz noteikt vājš kontakts pašam ar sevi un izpratnes trūkums par to, kas manī notiek un kā sevi regulēt.

Nepilnīgi aprūpēta un pārkairināta nervu sistēma un psihe signalizē ar trauksmi, kura mēdz saasināties līdz pat panikas lēkmēm.

Panikas lēkmi arī raksturo fiziskās un mentālās, emocionālās izpausmes. Panikas lēkmei raksturīgi tie paši trauksmes traucējumi, bet tie ir vēl papildināti ar paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu, tirpšanu dažādās ķermeņa daļās, dezorientācijas izjūtu, apjukuma izjūtu, skaidri izteiktām domām, ka kaut kas ar mani nav kārtībā un man draud nāve. Panikas lēkmē var pat zust samaņa.

Trauksme  ir viens no biežākajiem mūsdienu traucējumiem. To raksturo nemiera un uztraukuma izjūta bez objektīva iemesla vai arī neadekvāti liela trauksme objektīvam iemeslam.

Trauksme izpaužas gan fiziskajā ķermenī, gan emocionāli un mentāli:

- uzbudinājums,

- nemiers,

- baiļu izjūta,

- roku svīšana un tirpšana,

- izmaiņas sejas un citās ķermeņa izjūtās,

- nelaba dūšā,

- miega traucējumi,

- apjukuma izjūta,

- haotiskas domas u.c.

Trauksmes un panikas lēkmju diagnosticēšana parasti ietver visaptverošu garīgās veselības speciālista, piemēram, psihiatra vai psihologa, novērtējumu. Speciālists veic sākotnējo novērtējumu, izvērtē diagnostikas kritērijus, novēro simptomus un tad veic medicīnisko un psiholoģisko novērtējumu.

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no šiem novērtējumiem, speciālists noteiks diagnozi un apspriedīs to ar pacientu. Ja tiek diagnosticēta trauksme un panikas lēkmes, tad speciālists kopā ar pacientu izstrādā atbilstošu ārstēšanas plānu, tostarp terapiju, medikamentus vai abu kombināciju.

Pastāv dažādas trauksmes traucējumu un panikas lēkmju formas. Šeit ir daži no visizplatītākajiem veidiem:

• Ģeneralizēts trauksmes traucējums To raksturo pārmērīgs un pastāvīgs uztraukums un trauksme par dažādiem dzīves aspektiem, piemēram, darbu, attiecībām, veselību un ikdienas situācijām.

• Panikas traucējumi: panikas traucējumi ietver atkārtotas un negaidītas panikas lēkmes.

• Sociālās trauksmes traucējumi (sociālā fobija): Sociālās trauksmes traucējumus raksturo intensīvas bailes no sociālām situācijām un pastāvīgas bažas par to, ka tiek nozākāts, notiesāts vai pazemots citu priekšā.

• Specifiskas fobijas: specifiskas fobijas ietver pārmērīgas un neracionālas bailes no konkrēta objekta, situācijas vai darbības.

• Agorafobija: Agorafobija ir trauksmes traucējumi, ko raksturo bailes atrasties situācijās vai vietās, kur bēgšana var būt sarežģīta vai apkaunojoša.

Pacientam var būt trauksmes traucējumu kombinācija, un simptomi var atšķirties pēc smaguma pakāpes.

Daži no biežāk sastopamajiem simptomiem, kas rodas panikas lēkmes laikā:

Fiziskie simptomi:

• Ātra sirdsdarbība vai sirdsklauves
• Sāpes krūtīs vai sasprindzinājums
• Elpas trūkums vai aizrīšanās sajūta
• Svīšana
• Trīce vai raustīšanās
• Apjukuma vai reiboņa sajūta
• Slikta dūša vai diskomforts vēderā
• Karstuma viļņi vai drebuļi
• Nejutīguma vai tirpšanas sajūtas
• Atrautības sajūta no sevis (derealizācija) vai apkārtnes (depersonalizācija)

Kognitīvie simptomi:

• Bailes zaudēt kontroli vai kļūt trakam
• Bailes no nāves vai sajūta, ka notiks kas katastrofāls
• Sajūta, ka ir sirdslēkme vai smakšana
• Domas par to, ka esi iesprostots vai nespēj aizbēgt
• Grūtības koncentrēties vai skaidri domāt

Emocionālie simptomi:

• Spēcīga trauksme vai bailes
• Nepārvaramas bailes
• Šausmas vai draudošu briesmu sajūta
• Nekontrolējama vai bezpalīdzīga sajūta

Panikas lēkmes var izpausties dažādos veidos un atšķirties individuāli. Panikas lēkmes bieži rodas pēkšņi un bez brīdinājuma. Tās var rasties jebkurā laikā, pat šķietami mierīgās vai nepiespiestās situācijās. Panikas lēkmes raksturo ātra un nepārvarama baiļu vai trauksmes sajūta.

Šīs bailes bieži vien ir nesamērīgas ar faktisko situāciju vai esošajiem draudiem. Pēc panikas lēkmes var tikt izjusts spēku izsīkumus vai nogurumus, kā arī bailes no panikas lēkmju piedzīvošanas nākotnē, kas liek izjust raizes un nomāktību.

Panikas lēkmes ir ārstējamas, un vairākas pieejas var efektīvi palīdzēt pārvaldīt un samazināt to biežumu un intensitāti.

Panikas lēkmju ārstēšanas iespējas var ietvert:

• Psihoterapiju,
• Kognitīvo pārstrukturēšanu,
• Ekspozīcijas terapiju,
• Medikamentu lietošanu,
• Regulāru sportošanu un aktīva dzīvesveida piekopšanu,
• Veselīgu miega ieradumu praktizēšanu,
• Stresa mazinošu aktivitāšu piekopšanu,
• Apzinātu izvairīšanos no panikas izraisītājiem,
• Atbalstu no ģimenes vai tuviniekiem,
• Pašpalīdzību.

Ja ir kaut mazākās aizdomas par trauksmi un panikas lēkmēm, pie speciālista ir jādodas pēc iespējas ātrāk!